Taču kaut kas skaists jau labu laiku priecē acis:
Abas šīs orhidejas ienāca šajā mājā kopā ar Dārtu. Viena no Dārtas tēta, otra no raugos atnākušajiem draugiem. Tas bija jau septembris-februāris, šis skaistules noziedēja savus atnestos ziedus un es tak nemaz neticēju, ka man izdosies viņas atkal uzziedināt!!! Bet re - zied ar un ne pa jokam!!!
Arī uz citām palodzēm ir sarosījies pavasaris, vīrs audzē puķes, laikam petūnijas.
Un es zinu, ka viņam noteikti izdosies labāk nekā man ar saviem kabačveidīgajiem uz blakus palodzes:D Šogad sabakstīju vis-kaut-ko, maz ticam, ka kaut kas izaugs. Bet ja nu krīze šos pamudinās uz augšanu, varbūt kas sanāk.
Un tad vēl ir viena lieta, ko visu laiku gribas pastāstīt. Tās ir zosis!!!! Šogad esam trāpījušies zem viņu skrejceļa! Tās te regulāri lidinās pāri. Un ne jau divi trīs kāši, bet kad šīs ir klāt, tad visa debess ir pilna ar zosīm, krustu šķērsu, bariem vien... Esmu sajūsmā!!! NO rītiem vienā virzienā, vakaros pretējā! Neko daudz no putnu lietām nesaprotu (diemžēl), bet cik nojaušu - pa dienu tās lido baroties kaut kur, pa nakti atgriežas Teiču purvā Kurtavas ezerā nakšņot.
Vienīgā, kas nebūt nav sajūsmā par šādiem lidoņiem un viņu skaļo gāgināšanu ir Mace.
Tuvojoties šai neizprotamajai skaņai, viņa ātri cenšas noslēpties zem kāda krūma!
Pilnīgi piekrītu par tām puķēm - ar mani ir tieši tāpat - izdzīvo stiprākās! Un viņas tiešām ir stipras, dažām atceros uzliet ūdeni vien tad, kad lapas jau sāk vīst, bet šās turās! Un tieši tāpat piekrītu par orhidejām - manējai vienai arī jau otrs ziedējums - ik pa laikam pieeju tuvāk, notraucu putekļus no lapām, dziļdomīgi paostu (lai gan nekāda smaržotāja gan šī nav) un pārliecinos, vai tā nav no plastmasas, jo zied jau no Ziemassvētkiem...
AtbildētDzēst