Savās radošajās aktivitātēs ik pa brīdim iesaistu arī vīru, jo ir lietas, kur ir vajadzīgas vīrieša rokas un zināšanas. Šodien īsā laikā tikām pie jauna ķeblīša.
No vecāsmammas krājumiem tikām pie dažiem šādiem beņķīšiem. Jau sen bija doma, ka kaut kas ar tiem ir jādara, lai uzlabotu to izskatu.
Vispirms jānotīra vecā krāsa...
...un tad jānoslīpē ar smilšpapīru.
Kamēr vīrs darbojas ar virsmas tīrīšanu, es ķeros klāt pie mākslinieciskās daļas. Izmantoju vecu kalendāru, diezgan pabiezs papīrs, bet tas nekas. Ar caurumduri, kas veido lapiņas iegūstu tik daudz lapiņu, cik nu vien vēlos...
Tad sākās pats interesantākais:) biju sameistarojusi šo:
...un jau pielīmējusi ar visparastāko līmi, devos atrādīt vīram. Saņēmu rājienu, ka neesot viņu sīki un smalki informējusi, ka nemaz visu virsmu neaizlīmēšot, tāpēc, ja gribot šādi, tad esot vēl labāk jānoslīpē, lai ir smukāka virsma. Viss mans darbs tika nokasīts un slīpēšana turpinājās!
Es tikmēr liku citas lapiņu kombinācijas.
...un paliku pie četru gadalaiku ķeblīša.
Pēc tam to visu divas reizes nolakoju ar bezkrāsaino laku koka virsmām....
....un gatavs!!
Lieliski! Kur Tu ņēmi tik interesantu caurumu spiedēju?
AtbildētDzēstTagad tādi ir grāmatnīcās/kancelejas precēs nopērkami. Es pirku Dominas Valterā un rapā, ir ar dažādiem caurumiem:)
AtbildētDzēstO, paldies!
AtbildētDzēstNu smuki!
AtbildētDzēstZelta rokas!
AtbildētDzēst