Kopš svētdienas vakara nebija elektrības, mobilais tornis nestrādāja, bija tikai vājš signāls no kaimiņu pagasta, dzeramais ūdens visā pagastā tika sasūknēts 2x dienā... Bet visi esam dzīvi, sveiki un veseli un tas arī ir galvenais.
Viesulis, kas te pārgāja pāri bija ne pa jokam, liekas, ka parāva gaisā visu ciematu ar jumtiem un skursteņiem. Mūsu mājai tā skāde tāda mazāka - no sienas ir atrauts satelīta šķīvis un pāris nolauztu zaru ābelēm un izgāztas plūmes.
Negaiss vēl tā īsti nebija pārgājis, kad pagasta ielas jau bija pilnas ar cilvēkiem, kas devās apskatīt vēja nodarīto (retu reizi gan gadās redzēt, kad pagastā ir tik daudz cilvēku!!). Skats uz kaimiņu mājām pavērās šāds:
Centrālā iela, protams, bija aizgāzta ar kokiem, bet paldies pagasta darbiniekiem un 100latniekiem, kas uzreiz ķērās pie darba un izzāģēja ceļu!
Muižas parkā pie Odzienas ezera skats bija apmēram šāds. Šīs mājas saimniekus Dieviņš ir pasargājis, jo šāds pats koks bija nogāzies arī mājas otrā pusē.
Un mūsu kaimiņi bija aizbraukuši pie ezera atpūsties un, paldies Dievam, atgriezās sveiki un veseli no vietas, kas izskatās tagad šādi. Tas ir vienkārši apbrīnojami, ka mašīnai neuzgāzās koks, un tie, kas nebija paspējuši aizskriet līdz mašīnai, bija skraidījuši šurpu turpu, lai izvairītos no krītošajiem kokiem. (Lai pēc tam izkļūtu ko šiem džungļiem, pagāja apmēram stunda līdz izzāģēja ceļu!)
Un visbeidzot mana vīra gadiem koptais īpašums Aiviekstes krastā šobrīd ir šāds... Arī tur bija "iesprostoti" cilvēki, kuri, spriežot pēc mašīnas pēdām, bija riskējuši un izbraukuši gar pašu upes malu, lai apbrauktu lielāko daļu sagāzto koku!
Visā visumā esmu no tiem neprātīgajiem cilvēkiem, kam no negaisa nav paniskas bailes, sava bijība jau, protams, ir. Taču šādi postījumi gan nekādu sajūsmu neizraisa, jo cilvēku ieguldītais darbs ir izpostīts un gana daudz materiālo zaudējumu.
