Šajā blogā atrodamā informācija un fotogrāfijas ir mans īpašums, kas nav izmantojams komerciāliem nolūkiem. Rakstot par manā blogā atrasto informāciju citās Interneta lapās, obligāti norādīt atsauci uz šo blogu
( http://rainbowrokdarbi.blogspot.com)

piektdiena, 2011. gada 9. decembris

Daži mēģinājumi...

Kaut kas no pūķu evolūcijas, man ir izdevušies tikai tādi pirmssākumi. Nu ne visai veiksmīgi mēģinājumi tikt pie pūķīša, protams, kaut kas nenosakāms, bet rotaļām tiek izmantots:)



svētdiena, 2011. gada 4. decembris

Svītrainais ar garām kājām

100% reciklēts. Beidzot atļāvos veltīt laiku kaut kam, kas sen nav darīts - rotaļlietu gatavošanai. Sagriezu džemperīti, tagad ir briedis-alnis-govs - pēc vajadzības:)



sestdiena, 2011. gada 12. novembris

Krelles

Vakar bija ļoti laba un piepildīta diena. Biju Valmierā Valmieras Valsts ģimnāzijā un pamatskolā, un vakarā uz izrādi "Kaupēn, mans mīļais". Iesaku visiem, kam ir iespēja, šo izrādi apmeklēt. Arī tiem, kas ir redzējuši Liepājas variantu ar Mārtiņu Freimani. Jā, varbūt nav tik spilgti un iespaidīgi, kā Liepājas variantā, bet tomēr izrāde ir ļoti laba!

Un te krellītes, tapušas iepriekšējā vakarā, speciāli teātra apmeklējumam:):):)




trešdiena, 2011. gada 9. novembris

Atgriežos rokdarbos!

Galīgi jau pazudusi neesmu. Līdz ar septembri tiku ierauta darbu skrējienā, stress un pārslodze tika ieadīta divos zeķu pāros vīriņam, kas jau sen labi valkājas un domāju, ka nav nekas īpašs, lai atrādītu iekš bildēm. Zeķu adīšana man ir kā narkotikas, kad jūtu kad kaut ko vajag padarboties, bet neko radoši domāt negribas, tad adu zeķes:)

 Bet pēdējās divas nedēļas meitiņa slimo, kamēr slimojām pa māju, tapa šis kaķis:
Tā kā nācās dažas dienas pavadīt slimnīcā, pievērsos atkal zeķēm. Vīram ir cerības tuvākajā laikā tikt pie vēl viena zeķu pāra:):)
Bet vispār es ceru, ka tie trakie darbi drīz beigsies un varēšu atkal tā vairāk pievērsties roku darbiņiem.

pirmdiena, 2011. gada 25. jūlijs

Krievijas zeķu zvēri

Biju ekskursijā uz Pēterburgu. Un, protams, nevarēju nepamanīt šādu stendu kādā no suvenīru tirdziņiem. Papriecājaties arī jūs!

piektdiena, 2011. gada 8. jūlijs

Mana frikadeļu zupa

Piesēsties pie šujmašīnas nudien nesanāk. Meita divas nedēļas noslimoja, mājas darbi aizkavējušies, un sākas melleņu lasīšanas laiks. Tāpēc nemaz i nesanāk par kādu roku darbu pat padomāt.

Tāpēc šoreiz par zupu. Tas noteikti citiem neliksies kāds jaunatklājums, bet pēdējā pus gada laikā esmu nonākusi pie šāda frikadeļu zupas varianta:

Frikadelēm: 
Maltā gaļa,
ķiploks,
ola,
sāls (var likt citas garšvielas pēc katra gaumes)

Zupai: 
burkāni,
zaļie zirņi,
puķkāposts,
kartupeļi,
sāls,
dilles.

Manuprāt vasarīgi! Un čaklākajiem dārza darboņiem noteikti visas sastāvdaļas drīz būs pašu dārzos atrodamas.



                                          Labu apetīti!

pirmdiena, 2011. gada 6. jūnijs

Soma pār plecu un ejam!

Arī es sestdien biju Brīvdabas muzejā. Un dienu iepriekš iešāvās doma prātā, ka vajag kādu somu pār plecu liekamu, jo, ja bērns uz rokas, tad ar citām somām reizēm ir grūti.




Un bija jāapmīļo visi kaķi, protams. Dikti feini būtu šāds bariņš piemājas zālājā...:)



pirmdiena, 2011. gada 16. maijs

Reciklētā cepurīte

Saulainas dienas esam jau drusku pabaudījuši, bet meitai tā īsti nav ko likt galvā. Ilgi domāju, līdz saņēmos šūdināt. No parastā kokvilnas auduma man nesanāca, jo es tā īsti tur tos mērus nevarēju sarēķināt. Tad ķēros pie trikotāžas pidžambiksēm (reiz nopirktas pa 30 santīmiem  tieši sirsniņauduma dēļ) , izmantoju šo pamācību. Drusku jau gan nesanāca, jo es instrukciju nelasīju, bet tikai bildes skatījos un nebiju paskatījusies, ka pēdējo šuj cepures virspusi. Tāpēc man nācās oderes daļu iešūt ar roku. Priekš manis jau tas ir varoņdarbs, galvā turas un, manuprāt, būs lietojama:)


sestdiena, 2011. gada 7. maijs

Veļas diena

Lelles un zaķis bija jau stipri mainījuši ādas krāsu, nācās likt mazgāšanā.


Otra lelle ir  cietusi mazgāšanas procesā, nācās veikt ķirurģisku operāciju un pagaidām viss ir kārtībā, tikai kleita neder, bet tas nekas, tiks pie jaunas. .

piektdiena, 2011. gada 6. maijs

Pirmās brošiņas un krelles



Ar brošām man grūti iet, ir vismaz kādas 3 iesāktas, bet nepabeigtas. Kad paskatos citu brošas, liekas - nu vienkārši. Bet kā pati pieķeros pie taisīšanas, tā nepatīk.
Tad nu tādas ir sanākušas:

Krelles no kokvilnas auduma (dikti iepatikās tas vienkāršais romantisms), iekšā bumbiņas, liekas, ka no savelta papīra. Nav jau īsti ritīgi, nezinu, vai lietošu, jo nav smaguma, līdz ar to audums ieņem pats savu kreļļu formu.


Bet nu vispār tās sasietās no zīdīgajiem audumiem man patīk. Ir padomā vienu šalli, kas jau sākusi irt un caurumoties, pārvērst krellēs. Tikai jādabū bumbiņas, kas te Madonā ir problēma. Un arī pati šalle ir citās mājās. 


otrdiena, 2011. gada 3. maijs

Vasaras sezonai

Neesmu atrādījusi vasaras sezonas maisiņu. Audums pasen iegādāts Abakhanā (tas, kas Lielgabalu ielā Rīgā), pašai patīk gan auduma raksts, gan biezums, līdz ar to maisiņš nav tāds pļurīgs.



 Iekšpusē kabatiņa...
 
 Vispār jau man patiktos no ārpuses ar rāvējslēdzēju kabatiņa, bet nu vēl neriskēju ar savām šūšanas dotībām ko tādu mēģināt:D




trešdiena, 2011. gada 20. aprīlis

Lieldienu zaķene






Ciemos uz svētkiem brauks meitas māsīca. Viņu jau šeit gaida Lieldienu zaķene.

pirmdiena, 2011. gada 28. marts

Lellei māsa

Aiz loga snieg un putina, bet es šuju vasarīgu kleitiņu lellei:)
Tagad mums ir divas lelles, man pat šī māsa patīk labāk nekā pirmā. Un meita ir iemācījusies vēl vienu vārdu - lelle. Vairāk gan izklausās ka "ļļeļļe", bet tik jauki:) 



Vismaz pagaidām meitai šī ir piemērotāka pēc auguma, citādi tā pirmā ir gandrīz tikpat gara cik meita.


Speciāli Inesei:) 




trešdiena, 2011. gada 23. marts

Tests

Es arī pakļāvos ziņkārībai un izpildīju Fialo4ka blogā esošo testu. Lūk, tāda esmu:)

Как же я ценю таких людей, как ты: постоянных, верных. Которые не предадут ни в коем случае... Которые будут радоваться со своим ближним, когда произойдет что-то приятно-долгожданное... Которые поддержат в минуты горечи.

svētdiena, 2011. gada 20. marts

Pirmā lelle mūsmājās

Beidzot meitai ir lelle!!! Jau pāris dienas tiek ņemta rotaļās, ir jāiet dancot un jādod ēst.

Tievais viduklis man tomēr nepatīk, bet toties bizes ir foršas. Pāris dienas nevarēju saņemties uzšūdināt kleitu, jo ar tiem apģērbiem man nekādi neiet. Bet nu lūk, rezultāts:

ceturtdiena, 2011. gada 17. marts

Marmorēšanas tehnika

Pāris reizes biju uz zīmēšanas nodarbībām Madonā, ko vadīja Danute, kurās iepazīstināja ar dažādām zīmēšanas tehnikām un man pilnīgs jaunatklājums ir šī marmorēšanas tehnika. Agrāk biju domājusi, ka tādu rezultātu var iegūt tikai ar akvareli un ir jābūt lielam māksliniekam, lai kaut kas tik skaists sanāktu. pastrādājām arī ar citām zīmēšanas tehnikām, taču šī mani aizgrāba pilnībā.
Lūk, daži mani darbiņi (būs vēl, jo šie ir no pirmās nodarbības, pārējie palika žūstot)

Par pašu procesu - nepieciešamas eļļas krāsas, terpentīns, ūdens un kāds palielāks trauks (bļoda, piemēram). Bļodā ielej ūdeni, ņem eļļas krāsu (ja vēlas, sajauc no vairākām krāsām vēlamo toni) pavisam nedaudz, atsevišķā trauciņā sajauc ar dažām pilēm terpentīna. Un lej bļodā ar ūdeni. Tur ielietā krāsa kādu laiku peld pa virsu, sadalās punktiņos, ar otiņu var vēl pamaisīt, lai veidojas sīkāks zīmējums. Un, kamēr tā krāsa tur tā peldinās, ņem papīra lapu un mērc iekšā, tā pavisam viegli, lai tikai viena puse nokrāsojas.
(ir drusku ķēpa pēc tam izmazgāt bļodu, bet tas nav neiespējami, neņemiet gluži veļas mazgājamo bļodu, lai nav žēl!:))

Šī, protams, nav nodarbošanās, ko varētu veikt kopā ar pavisam maziem bērniem tieši terpentīna dēļ, bet ar lielākiem droši vien, ka varētu mēģināt. It sevišķi tie, kam ir iespēja iziet mājās pagalmā, noteikti var mēģināt.
Man jau ir pašai doma, ka būs jāiegādā dažas eļļas krāsas un pavasarī, kad varēs jau iet ārā, pašai mājās jāizmēģina. Mani aizrauj gan tas pats process, gan arī rezultāts. Tas ir kā narkotika - gribas vēl un vēl. Lai gan zinu, ka neko dižu jau neiesākšu ar šiem sakrāsotajiem papīra gabaliņiem. Taču tiem, kam patīk taisīt apsveikumus un citādi darboties ar papīru, šis varētu būt lielisks zīmēšanas veids.

otrdiena, 2011. gada 15. marts

Virtuālā balviņa

Virtuālā balviņa no Sixpārnes .

Iepriekšējo reizi noslinkoju ar ievietošanu savā blogā, bet paldies jau gan tomēr teicu.... Šoreiz labojos. Paldies visiem, kas iegriežas šajā blogā, kam patīk, kas lasa un priecājas par padarīto!


Balviņu nododu tālāk:


Noteikumi, balvaiņas saņēmējiem:
1. Saņemot balviņu - pateikties par to! ;)
2. Savā blogā ielikt saiti uz blogu, no kura saņēmāt balviņu.
3. Savā bogā ielikt balvu!
4. Izvēlēties piecus rokdarbu blogus, kuriem tālāk nodosiet šo balvu.
5. Pievienot saites uz šiem blogiem.
6. Izvēlētajiem pieciem balvas ieguvējiem ar komentāriem nodot ziņu par balvas piešķiršanu.

pirmdiena, 2011. gada 14. marts

Priekšautiņš arī mums!

Jāsaka paldies hmm...pēc epasta priežot, Ievai, kas savā blogā Tāfele ir sīki un skaidri paskaidrojusi un vizuāli arī parādījusi, kā tikt pie priekšautiņa, ko var izmantot reizēs, kad bērns ir ķēries klāt lielajai karotei:) Šī problēma pēdējā laikā drusku nodarbināja manu prātu, jo ar ierasto lacīti bija par maz.

Tā nu šodien no vīriešu krekla un humpalspilvena spilvendrānas (es šuvu divās kārtās, lai drusku biezāks, jo tas krekls bija tomēr par plānu) uzšuvu priekšautiņu. Manas šūšanas dotības ir gaužam niecīgas, tāpēc priekšautiņš ir stipri ķīniskā kvalitātē un apzināti arī ņēmu tādu necilu audumu, jo nezināju, vai sanāks. Tas noteikti nav šuvums, ar ko varētu lepoties, toties savas funkcijas tas pilda.
Jāsaka paldies arī Lainei, kas savā blogā mammasrokas ieminējās par slīpā diega šuvumu, tas arī noderēja.




trešdiena, 2011. gada 9. marts

Vēl viens žabo

Kaut kā patīk knibināties ap tiem žabo. Lūk vēl viens:


pirmdiena, 2011. gada 7. marts

Cimdi medniekam makšķerniekam


Vīrs beidzot ir ticis pie jauna cimdu pāra, iepriekšējie divi jau ir stipri novalkājušies. Labi noder zemledus makšķerēšanai, medībām un citiem ārā darbiem vēsā rudenī vai pavasarī.


pirmdiena, 2011. gada 28. februāris

Cepuru balles cepure

Meitai dārziņā bija cepuru balle. Lūk, arī cepure.


trešdiena, 2011. gada 23. februāris

Žabo

Jau visu dienu cenšos sapurināt savu Triatel internetu, bet šķiet aukstums tam ir stipri kaitējis un tas nemaz negrib kustēties. Nerāda man bildes ne manā, ne citos blogos, par sakarīgu bilžu pievienošanu nemaz nerunājot.
Bet es beidzot esmu saņēmusies uztaisīt kādu žabo.Nu kā lai neparāda!! visu dienu ņemos ar to parādīšanu, vienu bildi izdevās pievienot, lūk:





pirmdiena, 2011. gada 21. februāris

Ko es redzu savā pagalmā...

Lai arī dzīvoju pagasta centrā, mežs tomēr ir blakus un tādās aukstās ziemās kā šī bieži viesi pagalmos ir meža zvēri. Ap pulkstens pieciem vakarā šīs divas trauslās skaistules gluži mierīgi pastaigājās pa pagalmu un ceļu pie mājas. Pat mūsu suns, kas patiesībā ir mednieks, labu laiku iecietīgi klusēja un tikai vēroja abas skaistules.


trešdiena, 2011. gada 2. februāris

čības

Tā kā manā mājā vienmēr ir problēmas ar čībām, tad nu beidzot vismaz vienas uztamborēju, ar domu lai būtu ko ciemiņiem izsniegt.Tiesa gan man pašai tīri labi valkājas, būs jātamborē vēl.

(Nobildēt smuki nudien nesanāca)

Pamācība, kā tamborēt ir šeit.

otrdiena, 2011. gada 1. februāris

Tikai atrādu...

Gribas vienkārši parādīt, ka zaķis ir ticis pie ziemai atbilstošākā apģērba (nav vairs jāstaigā tajā pidžamā ar šlipsi:D)



trešdiena, 2011. gada 5. janvāris

par zaķiem

Es atkal drusku gribu padalīties ar saviem Interneta klejojumiem.
Vēl aizvien par zaķu tematiku, rokoties pa Interneta plašumiem uzgāju krievu rokdarbu lapu www.livemaster.ru, kas ir līdzīga latviešu www.meistardarbs.lv . Un tad nu tur uzzināju, ka manis jau minētie un apjūsminātie zaķi šeit ir zem nosaukuma Куклы Тильды. Tad nu tagad netieku gudra (krievu valodas zināšanas man nav izcilas), kas tad ir tās Tildes vai Tildas rotaļlietas. Vienkārši radās tāda kā ziņkārība, kur šuj oriģinālos zaķus. Bet Krievijā laikam tos šuj gandrīz visi, kam nav slinkums:)


Bet man vienalga patīk tie garausaini!!!