Šajā blogā atrodamā informācija un fotogrāfijas ir mans īpašums, kas nav izmantojams komerciāliem nolūkiem. Rakstot par manā blogā atrasto informāciju citās Interneta lapās, obligāti norādīt atsauci uz šo blogu
( http://rainbowrokdarbi.blogspot.com)

otrdiena, 2010. gada 24. augusts

Virtuvē

Nav jau tā, ka neko nedaru. Bet ar rokdarbiem tā lēnāk viss notiek. Iepirkumu somu šuju jau nez kuro nedeļu, drīz būs:D

Taču šo to daru virtuvē. Šodien pirmo reizi izmēģināju jauno cepeškrāsni!! Cepu ābolu plātsmaizi pirmo reizi dzīvē un sanāca, varbūt drusku par saldu, varēja mazāk cukura likt, taču garšīga tik un tā. Un tas ir viss, kas palicis...



Un vēl ir tapis arī plūmju + ābolu ievārījums...

Ir arī iemarinēti gurķi, bet tie jau ir pagrabā.

Vēl te palasījos blogā Aijas lietas par ceptiem ābolīšiem, vajadzētu izmēģināt arī tos.

ceturtdiena, 2010. gada 12. augusts

Attīstošais kubs2

Pēdējās dienas esmu atkal pievērsusies šūšanai. Man gan ļoti lēnu iet, jo meita ir iemācījusies tikt uz mana šujamgalda un tur ir daudz lietu, ko pakrāmēt un skatīties, par pašu šujmašīnu nemaz nerunājot - tās rokturītis ir ļoooooti interesants un spolīte tik feini ņemas nost!!!

Un beidzot kaut kas no šujamdarbiem ir ne tikai pavirzījies uz priekšu, bet arī tapis gatavs! Dāvana Dārtas māsīcai 2 gadu jubilejā.

Puķes, puķes un daži dīvainīši!!! Katrā ziņā ir ko mazajiem pirkstiņiem padarboties. Un kā jau bērndārzniekam - ir jāmācās pogāt, siet, lipināt un citas labas lietas!



 Cerams, ka Sabīnei patiks. Katrā ziņā Dārtai sākumā ļoti patika ap to kubu darboties - zivi lipināt,  pagaidām mazie pirkstiņi vēl neprot pogas pogāt un siet, bet gan ar laiku tas kubs šķitīs atkal interesants ar vēl neapgūtajām pirkstiņu darbībām. Man vismaz šķiet, ka šī rotaļlieta noder ilgam laikam.


otrdiena, 2010. gada 10. augusts

Vējgāze 2010

Esmu atgriezusies civilizācijā!!!
Kopš svētdienas vakara nebija elektrības, mobilais tornis nestrādāja, bija tikai vājš signāls no kaimiņu pagasta, dzeramais ūdens visā pagastā tika sasūknēts 2x dienā... Bet visi esam dzīvi, sveiki un veseli un tas arī ir galvenais.
Viesulis, kas te pārgāja pāri bija ne pa jokam, liekas, ka parāva gaisā visu ciematu ar jumtiem un skursteņiem. Mūsu mājai tā skāde tāda mazāka - no sienas ir atrauts satelīta šķīvis un pāris nolauztu zaru ābelēm un izgāztas plūmes.
Negaiss vēl tā īsti nebija pārgājis, kad pagasta ielas jau bija pilnas ar cilvēkiem, kas devās apskatīt vēja nodarīto (retu reizi gan gadās redzēt, kad pagastā ir tik daudz cilvēku!!). Skats uz kaimiņu mājām pavērās šāds:
 (Viņiem laikam šovakar vēl aizvien nav elektrības...)
Centrālā iela, protams, bija aizgāzta ar kokiem, bet paldies pagasta darbiniekiem un 100latniekiem, kas uzreiz ķērās pie darba un izzāģēja ceļu!

Muižas parkā pie Odzienas ezera skats bija apmēram šāds. Šīs mājas saimniekus Dieviņš ir pasargājis, jo šāds pats koks bija nogāzies arī mājas otrā pusē.

Un mūsu kaimiņi bija aizbraukuši pie ezera atpūsties un, paldies Dievam, atgriezās sveiki un veseli no vietas, kas izskatās tagad šādi. Tas ir vienkārši apbrīnojami, ka mašīnai neuzgāzās koks, un tie, kas nebija paspējuši aizskriet līdz mašīnai, bija skraidījuši šurpu turpu, lai izvairītos no krītošajiem kokiem. (Lai pēc tam izkļūtu ko šiem džungļiem, pagāja apmēram stunda līdz izzāģēja ceļu!)





Un visbeidzot mana vīra gadiem koptais īpašums Aiviekstes krastā šobrīd ir šāds... Arī tur bija "iesprostoti" cilvēki, kuri, spriežot pēc mašīnas pēdām, bija riskējuši un izbraukuši gar pašu upes malu, lai apbrauktu lielāko daļu sagāzto koku!



Visā visumā esmu no tiem neprātīgajiem cilvēkiem, kam no negaisa nav paniskas bailes, sava bijība jau, protams, ir. Taču šādi postījumi gan nekādu sajūsmu neizraisa, jo cilvēku ieguldītais darbs ir izpostīts un gana daudz materiālo zaudējumu.