Sēnēs braucam visi trīs, jo gan man, gan Dārtas tētim patīk sēņot, tad nu Dārtai jābrauc līdzi. Neiztiekam arī bez piedzīvojumiem - pagājušajā braucienā pazaudējām Dārtas gumijniekus, sēņu meklēšana pārvērtās zābaku meklēšanā, bet tomēr abus atradām un visai priecīgi devāmies mājās gan ar sēnēm, gan ar zābakiem.
Šodien braucām lūkoties baravikas. Daudzas no mūsu sēņu vietām diemžēl ir skārusi tā lielā vētra un arī mūsu baraviku vieta izskatās šādi... (nožēloju, ka nebiju paņēmusi līdzi fotoaparātu, tāpēc bildes tapušas ar telefonu)
Taču mēs tomēr mēģinājām tur palodāt un pameklēt kādu sēni, kas bija tīri veiksmīgs mēģinājums, jo šogad baravikas atkal ir!!! Droši vien te varētu salasīt vairāk, ja nebūtu sagāztu koku.
Un beidzot tā labi noder tā saucamais riņķu slings, ko biju iegādājusi, bet neko daudz nepalietoju, jo uzšuvu ķengursomu. Bet tagad tas ir labu labais, lai arī Dārta tam varbūt ir jau par lielu.
Pārsvarā mūsu meža pastaigās Dārta aizmieg, bet mēs vienalga turpinām sēņot!!!!
Tas ir labais! :) :) aizmigušais sēņotājs! :)
AtbildētDzēstO! Prieks redzēt vēl kādu, kas sēņo ar bērniņu slingā! :) Es gan lietoju slingu - šalli, bet ir lau līdzīgi. Tik teikšu godīgi - vairāk jau vienkāŗši nostaigāju rādīdama citiem sēnes, jo baigi ilgi kājas to tupšanos nevar izturēt... :D Kapitālākā vingrošana ar tādu sainīti azotē. :)
AtbildētDzēstCik laimīgs bērns!
AtbildētDzēst