Tā kā Dārta man ir pirmais bērniņš, tad daudz ko nākas vienkārši iemācīties un saprast, kas ir nepieciešams un kas nav ikdienā kopā ar bērnu. Kad pirkām gultiņu, domāju, ka apmalīti nevajadzēs, uzskatīju to par tikai skaistuma elementu.
Bet kaimiņiene atnesa sava dēliņa apmalīti, kas bija skapī noslēpusies 10 gadus. tas tieši sakrita ar laiku, kad meita sāka aktīvi vicināties ar rociņām un tieši tad nopriecājos, ka labi vien ir, ka ir vismaz kāda apmalīte, lai mazās rociņas tik ļoti nesasistos pret gultas redelēm. Izskatījās šāda:
Bet tā kā tagad ir uznācis šūšanas bums, tad izdomāju, ka es taču varu apšūt veco apmalīti un būs meitai jauna, krāsaina un vairāk meitenīga (Kur gan es biju ātrāk!!). Lūk rezultāts!
Piešuvu striķīšus, ar laiku tur būs arī kādi ķinķēziņi. Bet meita ir sajūsmā arī par vienkāršiem striķīšiem, tie viņai tīri labi patīk it visur.
Vienīgais vēl plānā ir tomēr uzšūdināt otru daļu, lai sanāk pa visu gultiņu, jo meituks no rītiem agri mostas,un es viņai ļauju dzīvoties pa gultu, bet viņa tur aktīvi uz riņķi griežas un veļas, un kājeles bieži vien paliek starp redelēm:)
Es gan tā nemācētu!
AtbildētDzēstCik mīlīgi!
AtbildētDzēst