Visi eņģeļi lido...

....un viņu ir daudz! Pilna egle pielidojusi, tie bezbēdīgi smaida un šūpojas egles zaros!

Zeme Ziemsvētku naktī
to pašu, ko debesis jūt.
Un cilvēkam šajā naktī
gribas par eņģeli būt.

Lai priecīgi un gaiši svētki!

Ķekatnieki, budēlīši...

Esmu palikusi slinka uz darbu atrādīšanu, kaut gan darbojos te visādās jomās.

Bet te divas zvēru maskas, kas uztapušas pēdējā laikā.
Kazas maskas jau bija gatava uz Mārtiņiem - biju ar mazo māsu aizgājusi paskatīties. Un mazajai māsai tak arī vajadzēja kazas ragus un ausis!!! Vispār viņai (tad vēl bija 9 mēn. veca) ļoti patīk dārziņš.

Otra maska - pele. Ziemassvētku uzvedumam dārziņā. pašai prieks par sevi, jo Dārta bija vispeliskākā pele:)

Lāči un pūces

Šogad nolemts, ka mūsu pagastā būšot pirmsZiemassvētku rokdarbu izstāde - tirdziņš. Lai nebūtu jādodas turp tikai priecēt acis, esmu uzradījusi dažus niekus.

Pirmie lāči manā dzīvē:)

Un te atstarojošās pūcītes....

Vecpiebalgas stāsti

Pēdējā laikā esmu rokdarbus nolikusi malā. Vienu pēc otras ar patiesu interesi esmu izlasījusi trīs grāmatas. Izcilas!! Apbrīnoju autores (Ingunas Baueres) veikumu - savākt tik daudz vēsturisko materiālu, informācijas vienkop un kopā ar to uzburt Vecpiebalgas dzīves ainiņas, atklājot mums latviešu tautai zināmo rakstnieku un dzejnieku privāto dzīvi, it kā netieši stāstot par "Mērnieku laiku"tapšanu, par pirmajiem Dziesmu svētkiem un kultūras dzīvi kopumā. Par latviešu sīkstumu un spēku, par lielām ģimenēm, par alkām pēc brīvības, par sevis kā latviešu apzināšanos... Jā, protams, arī par mīlestību, vienam otru meklēšanu, sadzīvošanu...kur nu bez tā.

Vienkārši ar baudu lasītas grāmatas... Iesaku izlasīt.

Nieki spēļu virtuvei

Pēdējā laikā niekojos, jo biju aizrāvusies ar dažu grāmatu lasīšanu (par to varbūt rīt). Te burkāni, cīsiņi un cepumi mazajām rociņām, ko darboties.Burkāni veselīgi un cepumi tak izskatās garšīgi, vai ne?

Tiesa gan šie cepumi ceļos uz bērnudārzu uz palikšanu. Mājas taps jauni.

Rudens klāt!

Rudenīgais tuvums jaušams katru dienu, dzestrie rīti jauc prātu, lūkojoties pēc kāda siltāka apģērba, bet diena tomēr palutina mūs ar siltu saulīti, kas šovasar tik maz baudīta.

Re, arī smilšērkšķos rudens krāsojas:






Citiem sākas jauns darba cēliens, es tomēr vēl šo gadu izlaižu, es baudu šo malā palikšanu. Ir citas lietas, ko gribas paspēt padarīt un iemācīties, vēl vienu gadiņu atlicināt tikai sev un savai ģimenei, līdz atkal mestos darbu trakumā.

Pa vasaru palēnām top pirmais lupatu deķīts, vēl jau ilgi tapināms, un galīgs pirmais slīcināmais kucēns. Doma ir to likt uz auto aizmugurējā sēdekļa. Tur arī aiziet savalkātie T-krekli.

Blogā raksrtīto vārdu mākonītis

Šo jauko iespēju atradu Sandras blogā!
Šis ir mans mākonītis. Dominē žirafes un pūces:):)