Druvienas kokle

Jau sen nevaru saņemties kaut ko te blogā ierakstīt. Kaut gan būtu ko atrādīt.

Mans šī pavasara veikums.... Vienā traki sniegotā aprīļa dienā, kad zeme ar debesīm griezās kopā, devos uz Druvienu, kur satiku ļoti jaukus cilvēkus Velgu un Viktoru Černoglazovus. Mana vēlēšanās bija tikt pašai pie savas kokles, pie tādas, kuras gatavošanas procesā es pati būtu roku pielikusi.

Pēc mēneša jau zaļā pavasarī es braucu mājās ar savu kokli. Liels paldies meisatarm Viktoram, man ļoti patika darboties viņa vadībā. Un labprāt vēl kādreiz uztaisītu kādu kokli kopā ar viņu, jo man patika pats process. Gribējās tam iziet cauri, lai saprastu, kā tas notiek. Manuprāt, ir jāuztaisa viena kokle, paļaujoties vairāk uz meistaru - ko liek, to daru. Un tad jau ar nākamo varētu sākt vēlēties tādu vai šitādu koku un rakstu un visu citu...

Bet te nu viņa ir...

Nekāds prasmīgais spēlētājs gan diemžēl neesmu, bet šo to jau protu.

Pavasarīgas čības čību ballei

Bērnam dārziņā bija čību balle. Tad nu nācās uztapināt kādas, ar kurām varētu ballēties, jo mājās parasti lielā māsa staigā ar zeķēm staigā.
Bildēs gan modele ir mazā māsa.

Briedim brālis

Mazā māsa savā pirmajā dzimšanas dienā tika pie sava briedīša. Nu ir abām māsām. Pagaidām tas gan nav kļuvis par mīļāko rotaļlietu, jo tādas nav. 
Toties lielā māsa bija savu briedi atstājusi bērnudārzā un es varēju viņai uz nakti aizdod mazās māsas briedi:)

Lūk, briedis (izskatās gan pēc brieža ar aļņa ragiem) un māsas ar briežiem: 

Zeķes arī ir rakstainas

Palīdzu vietējam jauniešu deju kolektīvam tikt pie jaunām zeķēs, lai skatē deju solis raitāks ar jaunām rakstainām zeķītēm kājās. 

Ziemā adīšana ir kā narkotikas, rokas pašas pilnīgi prasās kaut ko paadīt. Tāpēc arī brīvprātīgi pieteicos palīdzēt un dažus pārus uzadīt. Un pašai prieks, cerams, ka labi valkāsies un būs arī prieks skatīties deju koncertus, kur arī manas zeķes lēks pa skatuvi:):)

Rakstainie cimdi

Turpinu apbrīnot un priecāties par latviešu rakstainajiem cimdiem. 

Santa pati piedāvaja padalīties ar sev pieejamajiem cimdiņiem. Ar viņas atļauju, dalos ar atsūtītajām bildēm. 
Te viņas vecāsmammas adītie cimdi: 

 

 

Un te kādas kaucmindietes adītie cimdi: 

 Un šie vispār ir tādi, ka elpa aizraujas!!!

Paldies,Santa, ka padalījies! Paldies arī kaucmindes cimdu glabātājam, lai arī, cik sapratu, tas ne visai labprātīgi  gribēja ar šo dārgumu dalīties. 

Mīļās bloga lasītājas, ja arī jūs valkājat vai galbājat rakstainos cimdiņus un ja nav žēl padalīties šajā skaistumā,  vai varētu lūgt - atsūtiet man lūdzu cimdiņu bildes uz epastu ekrastina@inbox.lv

 

   

No vecmāmiņu pūra lādes...

Mana vājība uz rakstainajiem cimdiem turpinās. Esmu ielūkojusies mammas, vecāsmammas un vīramātes krājumos un manās rokās turpmākai glabāšanai ir nonākuši šādi cimdi.

Latvieša cimdi 2

Vēl daži cimdu pāri - šoreiz mazajām rociņām. Pavisam mazie ir dubultie.

Vispār sāku pievērst uzmanību tam, kā cilvēki sasilda savas rokas ziemā un, jāatzīst, ka skaistie, rakstainie cimdi ir ļoti daudziem, ne tikai vecām lauku vecmāmiņām, bet arī stilīgiem jauniešiem.
Jāsāk būtu vienkārši fotogrāfēt citu cimdi, tikai nevaru saņemties.

Vēl esmu dažus cimdu pārus dabūjusi no vīra mammas, bet par to citreiz....