Druvienas kokle

Jau sen nevaru saņemties kaut ko te blogā ierakstīt. Kaut gan būtu ko atrādīt.

Mans šī pavasara veikums.... Vienā traki sniegotā aprīļa dienā, kad zeme ar debesīm griezās kopā, devos uz Druvienu, kur satiku ļoti jaukus cilvēkus Velgu un Viktoru Černoglazovus. Mana vēlēšanās bija tikt pašai pie savas kokles, pie tādas, kuras gatavošanas procesā es pati būtu roku pielikusi.

Pēc mēneša jau zaļā pavasarī es braucu mājās ar savu kokli. Liels paldies meisatarm Viktoram, man ļoti patika darboties viņa vadībā. Un labprāt vēl kādreiz uztaisītu kādu kokli kopā ar viņu, jo man patika pats process. Gribējās tam iziet cauri, lai saprastu, kā tas notiek. Manuprāt, ir jāuztaisa viena kokle, paļaujoties vairāk uz meistaru - ko liek, to daru. Un tad jau ar nākamo varētu sākt vēlēties tādu vai šitādu koku un rakstu un visu citu...

Bet te nu viņa ir...

Nekāds prasmīgais spēlētājs gan diemžēl neesmu, bet šo to jau protu.