Cepuru balles cepure

Meitai dārziņā bija cepuru balle. Lūk, arī cepure.

Žabo

Jau visu dienu cenšos sapurināt savu Triatel internetu, bet šķiet aukstums tam ir stipri kaitējis un tas nemaz negrib kustēties. Nerāda man bildes ne manā, ne citos blogos, par sakarīgu bilžu pievienošanu nemaz nerunājot.
Bet es beidzot esmu saņēmusies uztaisīt kādu žabo.Nu kā lai neparāda!! visu dienu ņemos ar to parādīšanu, vienu bildi izdevās pievienot, lūk:

Ko es redzu savā pagalmā...

Lai arī dzīvoju pagasta centrā, mežs tomēr ir blakus un tādās aukstās ziemās kā šī bieži viesi pagalmos ir meža zvēri. Ap pulkstens pieciem vakarā šīs divas trauslās skaistules gluži mierīgi pastaigājās pa pagalmu un ceļu pie mājas. Pat mūsu suns, kas patiesībā ir mednieks, labu laiku iecietīgi klusēja un tikai vēroja abas skaistules.

čības

Tā kā manā mājā vienmēr ir problēmas ar čībām, tad nu beidzot vismaz vienas uztamborēju, ar domu lai būtu ko ciemiņiem izsniegt.Tiesa gan man pašai tīri labi valkājas, būs jātamborē vēl.

 

(Nobildēt smuki nudien nesanāca)

Pamācība, kā tamborēt ir šeit.

Tikai atrādu...

Gribas vienkārši parādīt, ka zaķis ir ticis pie ziemai atbilstošākā apģērba (nav vairs jāstaigā tajā pidžamā ar šlipsi:D)

par zaķiem

Es atkal drusku gribu padalīties ar saviem Interneta klejojumiem.
Vēl aizvien par zaķu tematiku, rokoties pa Interneta plašumiem uzgāju krievu rokdarbu lapu www.livemaster.ru, kas ir līdzīga latviešu www.meistardarbs.lv . Un tad nu tur uzzināju, ka manis jau minētie un apjūsminātie zaķi šeit ir zem nosaukuma Куклы Тильды. Tad nu tagad netieku gudra (krievu valodas zināšanas man nav izcilas), kas tad ir tās Tildes vai Tildas rotaļlietas. Vienkārši radās tāda kā ziņkārība, kur šuj oriģinālos zaķus. Bet Krievijā laikam tos šuj gandrīz visi, kam nav slinkums:)

Bet man vienalga patīk tie garausaini!!!

Vienkārši paldies...

Arī es vēlos pateikt PALDIES visiem mana  bloga lasītājiem. Kopš aizsāku bloga rakstīšanu (un par to jāpateicas Lainei, jo tieši no viņas iedvesmojos!), šis ir bijis rosīgs laiks priekš manis, esmu atklājusi daudz ko jaunu un iemācījusies. Un, protams, ir tik patīkami, ja kāds ieraksta kādu komentāru par manu darbiņu. Paldies regulārajām lasītājām un komentētājām  Aijai, Inesei un Irēnai, kā arī visiem citiem, kas ir atstājuši kādu ziņu komentāros. Paldies ari tiem lasītājiem, kas nekomentē, bet vienkārši ielūkojas šeit.
Šis blogs noteikti veidojas kopā ar jums lasītaji, kopā ar jums - blogotāji. Jo tikai ielūkojoties kaimiņu blogos, rodas idejas vai vēlme pamēģināt kaut ko jaunu.

Radošu un rosīgu visiem 2011.gadu! Lai tas ir tikpat draisks kā zaķis un tomēr reizēm laisks kā mājas kaķis, kas murrā dīvānā apgūlies...