Mana frikadeļu zupa

Piesēsties pie šujmašīnas nudien nesanāk. Meita divas nedēļas noslimoja, mājas darbi aizkavējušies, un sākas melleņu lasīšanas laiks. Tāpēc nemaz i nesanāk par kādu roku darbu pat padomāt.

Tāpēc šoreiz par zupu. Tas noteikti citiem neliksies kāds jaunatklājums, bet pēdējā pus gada laikā esmu nonākusi pie šāda frikadeļu zupas varianta:

Frikadelēm: 
Maltā gaļa,
ķiploks,
ola,
sāls (var likt citas garšvielas pēc katra gaumes)

Zupai: 
burkāni,
zaļie zirņi,
puķkāposts,
kartupeļi,
sāls,
dilles.

Manuprāt vasarīgi! Un čaklākajiem dārza darboņiem noteikti visas sastāvdaļas drīz būs pašu dārzos atrodamas.

                                          Labu apetīti!

Soma pār plecu un ejam!

Arī es sestdien biju Brīvdabas muzejā. Un dienu iepriekš iešāvās doma prātā, ka vajag kādu somu pār plecu liekamu, jo, ja bērns uz rokas, tad ar citām somām reizēm ir grūti.

Un bija jāapmīļo visi kaķi, protams. Dikti feini būtu šāds bariņš piemājas zālājā...:)

Reciklētā cepurīte

Saulainas dienas esam jau drusku pabaudījuši, bet meitai tā īsti nav ko likt galvā. Ilgi domāju, līdz saņēmos šūdināt. No parastā kokvilnas auduma man nesanāca, jo es tā īsti tur tos mērus nevarēju sarēķināt. Tad ķēros pie trikotāžas pidžambiksēm (reiz nopirktas pa 30 santīmiem  tieši sirsniņauduma dēļ) , izmantoju šo pamācību. Drusku jau gan nesanāca, jo es instrukciju nelasīju, bet tikai bildes skatījos un nebiju paskatījusies, ka pēdējo šuj cepures virspusi. Tāpēc man nācās oderes daļu iešūt ar roku. Priekš manis jau tas ir varoņdarbs, galvā turas un, manuprāt, būs lietojama:)

Veļas diena

Lelles un zaķis bija jau stipri mainījuši ādas krāsu, nācās likt mazgāšanā.

Otra lelle ir  cietusi mazgāšanas procesā, nācās veikt ķirurģisku operāciju un pagaidām viss ir kārtībā, tikai kleita neder, bet tas nekas, tiks pie jaunas. .

Pirmās brošiņas un krelles

Ar brošām man grūti iet, ir vismaz kādas 3 iesāktas, bet nepabeigtas. Kad paskatos citu brošas, liekas - nu vienkārši. Bet kā pati pieķeros pie taisīšanas, tā nepatīk.
Tad nu tādas ir sanākušas:

Krelles no kokvilnas auduma (dikti iepatikās tas vienkāršais romantisms), iekšā bumbiņas, liekas, ka no savelta papīra. Nav jau īsti ritīgi, nezinu, vai lietošu, jo nav smaguma, līdz ar to audums ieņem pats savu kreļļu formu.

 

Bet nu vispār tās sasietās no zīdīgajiem audumiem man patīk. Ir padomā vienu šalli, kas jau sākusi irt un caurumoties, pārvērst krellēs. Tikai jādabū bumbiņas, kas te Madonā ir problēma. Un arī pati šalle ir citās mājās. 

Vasaras sezonai

Neesmu atrādījusi vasaras sezonas maisiņu. Audums pasen iegādāts Abakhanā (tas, kas Lielgabalu ielā Rīgā), pašai patīk gan auduma raksts, gan biezums, līdz ar to maisiņš nav tāds pļurīgs.

 Iekšpusē kabatiņa...

 
 Vispār jau man patiktos no ārpuses ar rāvējslēdzēju kabatiņa, bet nu vēl neriskēju ar savām šūšanas dotībām ko tādu mēģināt:D

Lieldienu zaķene

Ciemos uz svētkiem brauks meitas māsīca. Viņu jau šeit gaida Lieldienu zaķene.