Saulainas dienas esam jau drusku pabaudījuši, bet meitai tā īsti nav ko likt galvā. Ilgi domāju, līdz saņēmos šūdināt. No parastā kokvilnas auduma man nesanāca, jo es tā īsti tur tos mērus nevarēju sarēķināt. Tad ķēros pie trikotāžas pidžambiksēm (reiz nopirktas pa 30 santīmiem tieši sirsniņauduma dēļ) , izmantoju šo pamācību. Drusku jau gan nesanāca, jo es instrukciju nelasīju, bet tikai bildes skatījos un nebiju paskatījusies, ka pēdējo šuj cepures virspusi. Tāpēc man nācās oderes daļu iešūt ar roku. Priekš manis jau tas ir varoņdarbs, galvā turas un, manuprāt, būs lietojama:)
Cepure uz goda! Un paldies par saiti uz pamācību, kā šāda cepure top:)
AtbildētDzēstcepure smuka, pat ļoti :)
AtbildētDzēstun kurš te teica ka nevari sadraudzēties ar šujmašīnu :)) tiešām malacis .. patīk tava apņēmība :))
AtbildētDzēstlai arī turpmāk izdodas...
Jauka cepurīte :)Praktiska, austiņas ciet, actiņām saulīte nekaitēs. Prieks, ka izdevās!
AtbildētDzēstPaldies, meitenes! Man pašai arī patīk rezultāts, ir kļūdiņas, bet piedodamas.
AtbildētDzēstBurvīga cepure! Bet pacietība šeit izskatās arī nepieciešama. Tik daudz darba! Bet rezultāts skaists! :)
AtbildētDzēstglīta!
AtbildētDzēst