Galīgi jau pazudusi neesmu. Līdz ar septembri tiku ierauta darbu skrējienā, stress un pārslodze tika ieadīta divos zeķu pāros vīriņam, kas jau sen labi valkājas un domāju, ka nav nekas īpašs, lai atrādītu iekš bildēm. Zeķu adīšana man ir kā narkotikas, kad jūtu kad kaut ko vajag padarboties, bet neko radoši domāt negribas, tad adu zeķes:)
Bet pēdējās divas nedēļas meitiņa slimo, kamēr slimojām pa māju, tapa šis kaķis:
Tā kā nācās dažas dienas pavadīt slimnīcā, pievērsos atkal zeķēm. Vīram ir cerības tuvākajā laikā tikt pie vēl viena zeķu pāra:):)
Bet vispār es ceru, ka tie trakie darbi drīz beigsies un varēšu atkal tā vairāk pievērsties roku darbiņiem.
Bet pēdējās divas nedēļas meitiņa slimo, kamēr slimojām pa māju, tapa šis kaķis:
Tā kā nācās dažas dienas pavadīt slimnīcā, pievērsos atkal zeķēm. Vīram ir cerības tuvākajā laikā tikt pie vēl viena zeķu pāra:):)
Bet vispār es ceru, ka tie trakie darbi drīz beigsies un varēšu atkal tā vairāk pievērsties roku darbiņiem.
Ar atgriešanos! Lai meitiņa veseļojas!
AtbildētDzēstNav slikta bez laba, tā man ienāca prātā par māniju adīt zeķes, feini!
Kaķis riktīgnopietnais, izskatās ļoti labi paēdis, tagad jāsēž, kamēr tur puncī viss 'noguļas' :D
skaists, riktīgs lauku minka :)
AtbildētDzēstBurvīgs kaķis! Lai viņš jums palīdz ātrāk atveseļoties!
AtbildētDzēst