Bet pateicoties cilvēku atsaucībai mūsu Rendis ir atkal mājās, kāds saimnieks viņu bija paņēmis netālu no Atašienes un piesējis savā pagalmā. Izskatās, ka suns bija uzgājis kādu dzīvnieku Teiču purvā un aizgājis pa tā pēdām.
Diezgan traka nedēļa, jo neziņa ir visai mokoša. Labi, ka viss ir labi beidzies. Suns gan ir tāds drusku skumīgs, taču nekas viņam nekaiš, gan jau atlabs. Kaimiņu draugi jau apciemoja un priecājās, ka draugs ir atpakaļ savā voljērā.
- ir daudz labu cilvēku, kas atsaucas uz aicinājumu palīdzēt, paldies viņiem!
- ja savu mīluli laižat izskrieties neierobežotā teritorijā, uz kakla siksnas uzrakstiet telefonu! Tas palīdzēs atrast suni ātrāk. (Mūsu sunim telefons bija uzrakstīts tikai uz tās siksnas, ko liekam uz medībām, bet to ikdienā viņš nenēsā... ja uz siksnas būtu informācija, mēs būtu ietaupījuši vismaz 4 dienas.)
Apsveicu, Elīna, ar notikuma laimīgajām beigām! :) Neziņa tiešām ir vitrakākais, kas var būt!
AtbildētDzēst-tā kā šonedēļ mēs cītīgi vadājām malku un braukājām no Praulienas uz Atašieni.. arī mēs bijām informēti par suņuka pazušanu ;) Jāņa mamma katru reizi noprasīja-nu vai neredzējāt kaut kur pa ceļam... un ja mēs kādu suni redzējām mums bija sīki jāapstāsta kāds sunucis izskatījās :) katra reize bij ar nopūtu... bet nu prieks ka uzzinu ka suncītis ir atkal mājās.. piedzīvojums ar laimīgām beigām ....
AtbildētDzēstJā, paldies visiem, kas nebija vienaldzīgi!
AtbildētDzēst