Latvieša cimdi 2

Vēl daži cimdu pāri - šoreiz mazajām rociņām. Pavisam mazie ir dubultie.

Vispār sāku pievērst uzmanību tam, kā cilvēki sasilda savas rokas ziemā un, jāatzīst, ka skaistie, rakstainie cimdi ir ļoti daudziem, ne tikai vecām lauku vecmāmiņām, bet arī stilīgiem jauniešiem.
Jāsāk būtu vienkārši fotogrāfēt citu cimdi, tikai nevaru saņemties.

Vēl esmu dažus cimdu pārus dabūjusi no vīra mammas, bet par to citreiz....

Latvieša cimdi

Manā īpašumā ir nonākusi ši fantastiskā grāmata: 

Kur, protams, it ļoti, ļoti maza daļiņa no latviešu cimdu krājuma. 
Šķirstot un priecājoties par skaistajiem cimdu rakstiem, rokas tā vien niezēja uzadīt kādus sev, lai gan man ir skaisti cimdi vecmāmiņas adīti, bet pašas adīts ir pašas adīts. Tad nu mani pirmie rakstainie cimdi: 

Madonas puses cimdi ar Ūsiņa zīmi.

Visi eņģeļi lido...

....un viņu ir daudz! Pilna egle pielidojusi, tie bezbēdīgi smaida un šūpojas egles zaros!

Zeme Ziemsvētku naktī
to pašu, ko debesis jūt.
Un cilvēkam šajā naktī
gribas par eņģeli būt.

Lai priecīgi un gaiši svētki!

Ķekatnieki, budēlīši...

Esmu palikusi slinka uz darbu atrādīšanu, kaut gan darbojos te visādās jomās.

Bet te divas zvēru maskas, kas uztapušas pēdējā laikā.
Kazas maskas jau bija gatava uz Mārtiņiem - biju ar mazo māsu aizgājusi paskatīties. Un mazajai māsai tak arī vajadzēja kazas ragus un ausis!!! Vispār viņai (tad vēl bija 9 mēn. veca) ļoti patīk dārziņš.

Otra maska - pele. Ziemassvētku uzvedumam dārziņā. pašai prieks par sevi, jo Dārta bija vispeliskākā pele:)

Lāči un pūces

Šogad nolemts, ka mūsu pagastā būšot pirmsZiemassvētku rokdarbu izstāde - tirdziņš. Lai nebūtu jādodas turp tikai priecēt acis, esmu uzradījusi dažus niekus.

Pirmie lāči manā dzīvē:)

Un te atstarojošās pūcītes....

Vecpiebalgas stāsti

Pēdējā laikā esmu rokdarbus nolikusi malā. Vienu pēc otras ar patiesu interesi esmu izlasījusi trīs grāmatas. Izcilas!! Apbrīnoju autores (Ingunas Baueres) veikumu - savākt tik daudz vēsturisko materiālu, informācijas vienkop un kopā ar to uzburt Vecpiebalgas dzīves ainiņas, atklājot mums latviešu tautai zināmo rakstnieku un dzejnieku privāto dzīvi, it kā netieši stāstot par "Mērnieku laiku"tapšanu, par pirmajiem Dziesmu svētkiem un kultūras dzīvi kopumā. Par latviešu sīkstumu un spēku, par lielām ģimenēm, par alkām pēc brīvības, par sevis kā latviešu apzināšanos... Jā, protams, arī par mīlestību, vienam otru meklēšanu, sadzīvošanu...kur nu bez tā.

Vienkārši ar baudu lasītas grāmatas... Iesaku izlasīt.

Nieki spēļu virtuvei

Pēdējā laikā niekojos, jo biju aizrāvusies ar dažu grāmatu lasīšanu (par to varbūt rīt). Te burkāni, cīsiņi un cepumi mazajām rociņām, ko darboties.Burkāni veselīgi un cepumi tak izskatās garšīgi, vai ne?

Tiesa gan šie cepumi ceļos uz bērnudārzu uz palikšanu. Mājas taps jauni.