Šajā blogā atrodamā informācija un fotogrāfijas ir mans īpašums, kas nav izmantojams komerciāliem nolūkiem. Rakstot par manā blogā atrasto informāciju citās Interneta lapās, obligāti norādīt atsauci uz šo blogu
( http://rainbowrokdarbi.blogspot.com)

piektdiena, 2010. gada 30. aprīlis

Cepurīte 10 minūtēs

No trikotāžas pidžamas biksēm - cepurīte! (tur gan vēl sanāktu daudz tādu cepurīšu)

Es kā piemēru izmantoju jau esošo cepurīti, bet var uzzīmēt arī pats aptuveno kontūru. Vajadzīgi divi vienādi gabali, kas tiek sašūti kopā. Man vajadzīgajam izmēram ļoti labi atbilda bikšu stara!



Izgriežam un sašujam un cepure gatava! Protams, nepretendēju kā uz skaistāko cepuri, bet tad jau redzēs kā valkāsies. To, kas ir, diezgan bieži velkam.

Aiz kokiem nepazaudēt mežu...

Kamēr lācis (kurš aizvien mazāk sāk izskatīties pēc lāča) gaida, kamēr žūst iegūtais sintapons, par citām lietām...

Nesen manās rokās nonāca šis ielūgums uz izstādi Madonas muzejā, jo arī mans vecais tēvs ir bijis hmm...nebaidīšos teikt ievērojams mežinieks un spilgta personība!

Vakar ar vīru devāmies izstādi apskatīt, uz atklāšanu gan nepaspējām, bet pie pīrāgiem gan tikām!!! Apskatot izstādes eksponātus, atcerējos, ka man tak mājās stāv mana vecvectēva mežniecības plāksne - Madonas virsmežniecības IV iecirkņa mežzinis, kas ir vēl no brīvās Latvijas laikiem un ļoti labi iederētos arī izstādē, jo tur ir apskatāma arī pati mežniecības māja bildē.

Šodien sanāca neplānots brauciens uz Madonu un es izmantoju šo izdevību, lai vēlreiz dotos uz muzeju un tur nogādātu šo plāksni, kas arī būs apskatāma līdz septembrim.
Man par lielu pārsteigumu pretī saņēmu šo grāmatu!!

Es tieši vakar noskatījos Madonas mežniecībā, ka tur darbiniekiem arī tādas bija un nodomāju, cik laba grāmata. Pat prātā nenāca, ka man arī tāda būs un vēl ar šādu ierakstu:





Un, škirstot grāmatu, atradu šo:

Mana brālēna fotografēta bilde!

trešdiena, 2010. gada 28. aprīlis

Zoodārzs dabā!

Tā nu sanāca, ka es un meita devāmies vīram līdzi darba izbraucienā. Mums sanāca pabūt tuvāk dabai un, kā es parasti saku - apskatīt zvērus mūsu zoodārzā (lasīt - mežā, pļavā u.citur dabā).

Pa ceļam redzējām daudz ko, šo to izdevās arī noķert iekš foto. Nav gan tik tuvu, kā gribētos, bet tomēr saprast var.

Tīri žiperīgi pa lauku ļekatoja divi zaķi, sākumā gan pamanījām tikai vienu, kad braucām atpakaļ skatīties, izrādījās, ka viņi tur ir divi!!






Ierastajā briežu vietā, bija apskatāmi dažas briežu govis ar teļiem. Jā, un arī dzērve, tās gan šur tur pa ceļam bija manāmas vairākās vietas. (ja palielināsiet bildi, kaut ko vairāk varēsiet saskatīt)






Arī mēs tur bijām! Meitu atkal sajūsmināja pastaiga ķengrnesamajā! Uzreiz piemetas pļāpājamais, viss taču ir jākomentē!!

Tad, kad sāku dzīvot šajā pusē, man kā galvaspilsētas meitenei tā bija sava veida eksotika, ar vīru bieži devāmies pabraukāt pa mežiem un laukiem, lai apskatītu meža dzīvniekus.

Es pat pāris reizes devos līdzi uz medībām, lai viena pati sēdētu laktā un vērotu jenotus mielojamies ar āboliem. Labi, medības tas ir cits stāsts. Žēl, ka tagad vairs nesanāks iet dzinējos, jo kādam taču Dārta būs jāpieskata:)


Ļoti ceru, ka rīt varēšu atrādīt divus lāčus. Jāizmanto rītdienas brauciens uz Madonu un jāiet medīt sintapons un jāsašuj kopā jau gandrīz gatavais lācis. Cerēju jau, ka šodien būs gatavs, bet, pirmkārt, bija jādodas uz zoodārzu, otrkārt, tāpat nebūtu ar ko sapildīt, pat ja būtu sašuvusi.

Jā, un arī manā kabačveidīgajā kastē uz palodzes kaut kas sāk augt...par to citreiz!

pirmdiena, 2010. gada 26. aprīlis

Pavasaris uz palodzēm un tur ārā!

Neesmu nekāda labā un uzcītīgā puķu kopēja, uz manām palodzēm izdzīvo stiprākais, jo bieži vien aizmirstu kaut ko aplaistīt, apčubināt.
Taču kaut kas skaists jau labu laiku priecē acis:


Abas šīs orhidejas ienāca šajā mājā kopā ar Dārtu. Viena no Dārtas tēta, otra no raugos atnākušajiem draugiem. Tas bija jau septembris-februāris, šis skaistules noziedēja savus atnestos ziedus un es tak nemaz neticēju, ka man izdosies viņas atkal uzziedināt!!! Bet re - zied ar un ne pa jokam!!!

Arī uz citām palodzēm ir sarosījies pavasaris, vīrs audzē puķes, laikam petūnijas.


Un es zinu, ka viņam noteikti izdosies labāk nekā man ar saviem kabačveidīgajiem uz blakus palodzes:D Šogad sabakstīju vis-kaut-ko, maz ticam, ka kaut kas izaugs. Bet ja nu krīze šos pamudinās uz augšanu, varbūt kas sanāk.


Un tad vēl ir viena lieta, ko visu laiku gribas pastāstīt. Tās ir zosis!!!! Šogad esam trāpījušies zem viņu skrejceļa! Tās te regulāri lidinās pāri. Un ne jau divi trīs kāši, bet kad šīs ir klāt, tad visa debess ir pilna ar zosīm, krustu šķērsu, bariem vien... Esmu sajūsmā!!! NO rītiem vienā virzienā, vakaros pretējā! Neko daudz no putnu lietām nesaprotu (diemžēl), bet cik nojaušu - pa dienu tās lido baroties kaut kur, pa nakti atgriežas Teiču purvā Kurtavas ezerā nakšņot.

Vienīgā, kas nebūt nav sajūsmā par šādiem lidoņiem un viņu skaļo gāgināšanu ir Mace.

Tuvojoties šai neizprotamajai skaņai, viņa ātri cenšas noslēpties zem kāda krūma!

svētdiena, 2010. gada 25. aprīlis

Pārtaisām bikses

Jau labu laiku velkam šīs bikses. Patiesībā man patīk flīsa audums un tas ir mīksts un silts, ļoti labs, jo mūsu mājā grīda tomēr ir vēsa, bet meita uz tās pavada dienas lielāko daļu.


Tas, kas man nepatīk - kabatas ir priekšpusē.Man visu laiku šķiet uzvilktas pareizi, tās izskatās kā uzvilktas otrādi. Bet kad velku otrādi, tad atkal nav riktīgi.

Par līdzīgām bikšu pārvērtībām rakstīja arī Laine savā blogā 'mammas rokas.

Un kaut ko līdzīgu veicu arī es.

Kas tad jādara?
1.Noārdam nost kabatas. (man tas ne visai labi izdevās, radās daži caurumi)
2.Izgriežam no auduma puķīti un vidiņu tai.
3.Uzšujam vidiņu uz puķītes.
4.Puķi piešujam kā aplikāciju uz biksēm.



Lai atkal nebūtu divas puķes blakus - vienu šuvu priekšā, otru aizmugurē. Radušos caurumus paslēpu zem punktiņiem:)

Bikses gatavas!

sestdiena, 2010. gada 17. aprīlis

Ķeblīša pārvērtības

Savās radošajās aktivitātēs ik pa brīdim iesaistu arī vīru, jo ir lietas, kur ir vajadzīgas vīrieša rokas un zināšanas. Šodien īsā laikā tikām pie jauna ķeblīša.

No vecāsmammas krājumiem tikām pie dažiem šādiem beņķīšiem. Jau sen bija doma, ka kaut kas ar tiem ir jādara, lai uzlabotu to izskatu.

Vispirms jānotīra vecā krāsa...


...un tad jānoslīpē ar smilšpapīru.

Kamēr vīrs darbojas ar virsmas tīrīšanu, es ķeros klāt pie mākslinieciskās daļas. Izmantoju vecu kalendāru, diezgan pabiezs papīrs, bet tas nekas. Ar caurumduri, kas veido lapiņas iegūstu tik daudz lapiņu, cik nu vien vēlos...


Tad sākās pats interesantākais:) biju sameistarojusi šo:

...un jau pielīmējusi ar visparastāko līmi, devos atrādīt vīram. Saņēmu rājienu, ka neesot viņu sīki un smalki informējusi, ka nemaz visu virsmu neaizlīmēšot, tāpēc, ja gribot šādi, tad esot vēl labāk jānoslīpē, lai ir smukāka virsma. Viss mans darbs tika nokasīts un slīpēšana turpinājās!

Es tikmēr liku citas lapiņu kombinācijas.




...un paliku pie četru gadalaiku ķeblīša.



Pēc tam to visu divas reizes nolakoju ar bezkrāsaino laku koka virsmām....


....un gatavs!!

Kastaņknibulis

Gaidīju rudeni, lai šo ideju realizētu, jo manā mājā bija tikai divi kastaņi aizķērušies. Bet, ciemojoties pie mammas, viņas mēteļa kabatās atradās krietni vairāk.
Tā kā lielā pilsētā nekur tālu ar mazu bērnu neaiziesi, tad daļu dienas pavadīju tamborējot. Šo ideju aizņēmos no Pērļu veikala Pamācību sadaļas, kur ir aplūkojama šāda ideja krellēm.

Meitai tīri labi patīk, jo dažādas virsmas un, protams, striķīši!!

ceturtdiena, 2010. gada 8. aprīlis

Grabuļi

Turpinu knibināties ap grabuļiem. Mans novērojums - meitai labāk patīk ar griķu skaņu nekā ar pogu graboņu. Taču Talsu biezpiena trauciņam vienkārši piebērtam ar pogām viņas skatījumā nav ne vainas.


Katrā ziņā atļaušos šos grabuļus uzskatīt par savu ideju, jo līdz šim nekur I-neta dzīlēs tieši šādus neesmu uzgājusi. (Nav atļauts izmantot šo ideju komerciāliem nolūkiem!!)

svētdiena, 2010. gada 4. aprīlis

Lieldiena

Raibu mešu, raibu aužu,
Lielas dienas gaidīdama,
Kad atnāca Liela diena,
Raibu vilku mugurā.








Olu daudz ir sakrājies,
Lieldienas var iesākties!!!!!


Pirmo reizi savā mūžā sanāca sādas olas. Pagrabā pilns ar uzrūgušu melleņu ievārījumu, bet sīpolu mizu, protams, nav. Tad nu eksperimenta nolūkos liku tik visu katlā iekšā, nebiju gaidījusi, ka būs tik iespaidīgs rezultāts.

Tās bālganās ir apšu mizās vārītas. Nu tā ne visai, bet tomēr savs raksts tur ir.



Sniegpulksteņus, saules starus, dziedošus strazdu barus visiem jums Lieldienās!!!